Vestibulāra reiboņa ārstēšana un vestibulāro aparātu trenējošie vingrinājumi
Vestibulāra reiboņa ārstēšana un vestibulāro aparātu trenējošie vingrinājumi
Vestibulāra reiboņa ārstēšanas pamatnoteikums ir ārstēt reiboni izraisošās slimības cēloni un koriģēt patoģenētiskos mehānismus. Jābūt multidisciplinārai un kompleksai pieejai slimības ārstēšanā, atkarībā no vestibulārās sistēmas bojājuma lokalizācijas un etioloģijas.
Reiboņa ārstēšanā izmanto medikamentozo terapiju, fizioterapiju – vingrojumi vestibulārās sistēmas trenēšanai un psihoterapiju, jo psihiski traucējumi var būt kā reiboņa sajūtas cēlonis, tā sekas. Retos gadījumos veic ķirurģisku ārstēšanu (Menjēra slimības gadījumā, VIII nerva neirinoma).
Vestibulāra reiboņa ārstēšanā lietotie medikamenti
Vestibulāra reiboņa ārstēšanā lieto dažādu grupu preparātus – antihistamīnus, antiholīnerģiskos līdzekļus, sedatīvos līdzekļus, vazodilatatorus, tomēr vislielāko efektu ir pierādījis betahistīns.
- Antihistamīnu (dimenhidrināts) simptomātisko iedarbību uz akūtu reiboni lielā mērā nosaka to vispārējā sedatīvā ietekme uz smadzenēm, mazinot vestibulāro kodolu spēju apstrādāt no labirinta saņemtos impulsus. Šiem līdzekļiem nav pierādāmas ietekmes uz reiboņa pamatcēloni
- Antiholīnerģiskos līdzekļus (skopolamīns, fenotiazīns, prohlorperazīns)
lieto „kustības” (jūras) slimības nevis ar reiboni saistītas sliktas dūšas un vemšanas novēršanai. Tie darbojas bloķējot acetilholīna darbību parasimpatiskajos nervgaļos zarnās, tā mazinot zarnu kustīgumu un sekrēciju. Reiboņa ārstēšanā tos vairs neizmanto. - Sedatīvie līdzekļi (fenobarbitāls, benzodiazepīni) darbojas nomācot visu smadzeņu aktivitāti un mazinot to spēju reaģēt uz līdzsvara orgānu stimuliem. Šo līdzekļu lietošana varētu būt pieļaujama pirmajās divās, trijās dienās pie izteiktiem veģetatīviem traucējumiem, bet lietojot ilgāk tie kavē vestibulāro kompensāciju un adaptāciju.
- Kalcija kanālu blokatori (cinnarizīns, flunarizīns) mazina vestibulāro kodolu aktivitāti un, ilgstoši lietojot, kavē vestibulāro kompensāciju un adaptāciju. Pašreiz nav pieejami plaši pētījumi par vazodilatatoru (nikotīnskābe, ginkgo biloba ekstrakts) efektivitāti reiboņu ārstēšanā. Pamatota šo preparātu lietošana ir hronisku, organiskas ģenēzes traucējumu simptomātiskai terapijai, bet ne vestibulāru reiboņu ārstēšanai. Tiem ir profilaktiska iedarbība, uzlabojot asins cirkulāciju iekšējā ausī, tomēr tie darbojas neselektīvi un, atsevišķos gadījumos, var samazināt asinsplūsmu iekšējā ausī, uzlabojot to citās asinsrites sistēmās (apzagšanas fenomens).
- Betahistīns ir histamīna analogs, kas kā H3 receptoru antagonists līdzsvaro impulsu pārvadi vestibulārajā sistēmā, nodrošinot adaptāciju un kompensāciju smadzeņu stumbra vestibulārajos kodolos, tādējādi mazinot vestibulāros simptomus. Kā postsinaptisks H1 receptoru agonists un presinaptisks H3 antagonists, tas uzlabo iekšējās auss un vestibulārā aparāta mikrocirkulāciju, palielinot asinsapgādi iekšējā un vidējā ausī, smadzeņu stumbrā un smadzenēs. Visefektīvākā deva ir 24–48 mg 2–3 reizes dienā.
Specifisku vestibulāru reiboņu ārstēšanai izmanto arī citus līdzekļus:
- Kortikosteroīdi tiek izmantoti vestibulāra neirīta ārstēšanā kā pretiekaisuma līdzekļi (100 mg per os, katru 3. dienu devu mazināt par 20 mg).
- Pretepileptiskie medikamenti tiek izmantoti vestibulāras paroksizmijas, vestibulāras epilepsijas un vestibulāras migrēnas ārstēšanai.
- Beta blokatori tiek izmantoti vestibulāras migrēnas ārstēšanā. Ja reiboņa cēlonis ir akūti asinsrites traucējumi galvas smadzenēs, tad ārstēšanā lieto specifisku terapiju – trombolīzi, antiagregantus, antikoagulantus, antihipertensīvos medikamentus, glikēmijas korekciju.
- Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) tiek izmantoti psihisko traucējumu (piem., trauksmes, fobiju) ārstēšanā.
Akūta vestibulāra reiboņa ārstēšana:
Betaserc 24-48 mg 2-3 reizes dienā
Metoklopramīds (cerucal) vemšanas gadījumā
Benzodiazepīni veģetatīvo simptomu kupēšanai pirmajā dienā
Antihistamīni pieļaujami tikai pirmajā dienā, veģetatīvo simptomu kupēšanai
Adaptācijas vingrojumi vestibulārā aparāta trenēšanai
1. Guļus
Acu kustības – sāk lēni, kustību ātrumu pakāpeniski palielina
a) Skatienu vērš augšup, tad lejup
b) Skatienu pārmaiņus vērš pa kreisi un pa labi
c) Konverģences vingrinājumi
Galvas kustības – sāk lēni, kustību ātrumu pakāpeniski palielina
a) Pārmaiņus noliec galvu uz priekšu un atpakaļ
b) Pārmaiņus pagriež galvu pa labi un pa kreisi
2. Sēžot
a) Plecus uzrauj uz augšu un apļo.
b) Noliecas uz priekšu un paņem priekšmetu no grīdas.
c) Griež galvu vai ķermeni pārmaiņus pa kreisi un pa labi.
3. Stāvus
a) Apsēžas un pieceļas vispirms ar atvērtām acīm, tad ar aizvērtām.
b) Lokveidā mētā mazu bumbiņu (galda tenisa) no vienas rokas otrā, sekojot tai ar acīm.
c) Stāvot mētā mazu bumbiņu no rokas rokā zem ceļiem.
Pārmaiņus vingrinājumi stāvus un sēdus, un griežoties ap sevi.
4. Staigājot
a) Met un ķer bumbu staigājot.
b) Staigā pa istabu ar atvērtām un aizvērtām acīm.
c) Iet augšup un lejup pa kāpņu posmu.
Spēlē spēli, ietverot noliekšanos, stiepšanos un mērķēšanu ar bumbu.
Adaptācijas vingrojumi vestibulārā aparāta trenēšanai
1. Vingrinājums uz mīkstas putuplasta virsmas un batuta
2. Vingrinājums soļošanas pa dēlīšiem
Atbrīvojošie manevri LPPV ārstēšanā
1. Brandt–Daroff vingrinājums
Pacientu nogulda uz sānu, kurā provocējas reibonis, pagriežot zodu 45 grādu leņķī uz „veselās” auss pusi, šādā veidā provocējot reiboni. Nogaida, kamēr reibonis pāriet (aptuveni 1 minūti), tad pacients tiek apsēdināts, zods tiek pagriezts 45 grādu leņķī uz „slimās” auss pusi un pacientu nogulda uz veselo sānu. Šādā pozīcijā jāguļ aptuveni 3 minūtes. Vingrojumu var atkārtot vairākas reizes dienā, vairākas dienas pēc kārtas, līdz reibonis izzūd.
2. Semont manevrs
Pacientu nogulda uz sānu, kurā provocējas reibonis, pagriežot zodu 45 grādu leņķī uz „veselās” auss pusi, šādā veidā provocējot reiboni. Nogaida, kamēr reibonis pāriet (aptuveni 3 minūtes), tad pacients tiek strauji griezts par 180 grādiem uz pretējo sānu, ar seju atrodoties uz leju un šādā pozīcijā nogaidot aptuveni 3 minūtes. Tad pacients tiek apsēdināts.
3. Epley manevrs
Pacientam pagriež zodu uz “reibstošās” auss pusi par 45 grādiem, pacientu nogulda uz muguras, turot pacienta galvu rokās, galvai jābūt pāri kušetes malai atliektā pozīcijā, šādi provocējot reiboni. Sagaida, kad reibonis pāriet (vismaz minūti), un lēnām pacienta galva tiek griezta uz “veselās” auss pusi par 90 grādiem, pacientam parasti atkal parādās reibonis. Sagaida, līdz reibonis pāriet, pacients pagriežas uz veselo sānu, guļ vismaz vienu minūti un tad lēnām pieceļas sēdus.
