ASTRA

NeiroLORs

NeioroLOR: konsultācijas NeiroMed klīnikā. NeiroMed klīnikā, Gunāra Astras ielā 8b.

Reibonis: kad meklēt palīdzību pie neirologa

Ir dabiski pēc brauciena ar karuseli īslaicīgi justies nestabili, taču, ja līdzīga sajūta rodas pēkšņi un bez redzama iemesla, tas var liecināt par veselības problēmām. Reibonis bieži izpaužas kā sajūta, ka apkārtējie priekšmeti vai pats cilvēks griežas, svārstās vai krīt. To var pavadīt slikta dūša, vemšana, troksnis ausīs, dzirdes vai redzes traucējumi, un dažkārt pat īslaicīgs samaņas zudums.

Kas ir reibonis?

Medicīniski reibonis jeb vertigo nav atsevišķa slimība, bet simptoms, kas var liecināt par dažādām veselības problēmām – visbiežāk par līdzsvara aparāta traucējumiem, bet arī par sirds un asinsvadu, neiroloģiskām, psihiskām vai metabolām slimībām.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni 20–30% iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē piedzīvo reiboņa epizodi, un tā ir viena no biežākajām sūdzībām, ar kurām cilvēki vēršas pie ārsta.

Reiboņa biežākie cēloņi

Reibonis visbiežāk ir saistīts ar iekšējās auss jeb vestibulārā aparāta darbības traucējumiem. Viena no biežākajām diagnozēm ir labdabīgs pozicionāls paroksizmāls vertigo (BPPV) – stāvoklis, kurā sīki kalcija karbonāta kristāli nonāk pusloka kanālos, kairinot receptorus un radot maldīgu līdzsvara sajūtu.

 

Citi bieži sastopami iemesli:

  • Vestibulārs neirīts
  • Menjēra slimība
  • Migrēna ar vestibulāriem simptomiem
  • Insults vai pārejoši asinsrites traucējumi
  • Asinsspiediena svārstības vai aritmija
  • Anēmija, hipoglikēmija
  • Psihiski traucējumi (piemēram, trauksmes sindroms)

Kad nekavējoties vērsties pie ārsta?

Steidzami jākonsultējas ar neirologu vai neatliekamās palīdzības ārstu, ja reiboni pavada:

  • stipras galvassāpes,
  • pēkšņa dzirdes vai redzes pasliktināšanās,
  • Redzes dubultošanās,
  • runas traucējumi,
  • vājums vai jušanas traucējumi sejā, ķermenī vai ekstremitātēs,
  • Samaņas traucējumi vai zudums,
  • sirdsklauves vai sāpes krūškurvī.

Šie simptomi var liecināt par insulta risku vai citu nopietnu slimību.

Kā notiek vizīte pie NeiroLORa?

Vizītes laikā neirolors:

  1. rūpīgi iztaujā par simptomu sākumu, ilgumu un raksturu;
  2. noskaidro medikamentu lietošanu, hroniskās slimības;
  3. pārbauda koordināciju, dzirdi, acu kustības;
  4. veic galvas impulsa testu, Romberga testu u.c. funkcionālas pārbaudes;
  5. nepieciešamības gadījumā nozīmē papildu izmeklējumus – audiometriju, timpanometriju, galvas magnētisko rezonansi (MR) vai datortomogrāfiju (DT).

Ārstēšana

Reiboņa ārstēšana ir atkarīga no tā cēloņa. Tāpēc precīza diagnostika ir būtiska.

 

Iespējamās ārstēšanas pieejas:

  • Medikamentoza terapija (piemēram, betahistīns, pretvemšanas līdzekļi, asinsrites uzlabojoši medikamenti)
  • Vestibulārā rehabilitācija – fizioterapijas programma līdzsvara traucējumu mazināšanai
  • Psiholoģiskā atbalsta terapija (ja reibonis saistīts ar trauksmi)
  • Fizioterapija, ja simptomi saistīti ar kakla muskulatūru

 

Reibonis un dzīves kvalitāte

Reibonis var ievērojami ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti – ierobežot spēju vadīt auto, strādāt vai pat droši pārvietoties. Svarīgi par to runāt ar tuviniekiem un nodrošināt atbalstu, piemēram, mobilā tālruņa pieejamību, ja situācija pēkšņi pasliktinās.

Kāpēc vērsties tieši pie NeiroLORa?

NeiroLORs ir speciālists, kurš vislabāk spēj izvērtēt reiboņa neiroloģisko dabu. Ja tiks konstatēts, ka reibonis nav saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, neiroLORs ieteiks tālākas konsultācijas pie neirologa, kardiologa vai cita speciālista.

 

NeioroLOR: konsultācijas NeiroMed klīnikā (Dr. Atis Legzdiņš)

 

Augsti kvalificēts NeiroLORs Rīgā NeiroMed klīnikā, Gunāra Astras ielaā 8b