Migrēnas ārstēšanā svarīga ir precīza pieeja
Migrēna ir neiroloģiska slimība, kas izpaužas ar atkārtotām, bieži ļoti intensīvām galvassāpju lēkmēm. Tā nav tikai “stipras galvassāpes” – migrēna ietekmē ikdienas dzīvi, darbu un emocionālo labsajūtu. Savlaicīga diagnostika un pareiza ārstēšana var būtiski mazināt lēkmju biežumu un smagumu.
Cik bieži sastopama migrēna?
Migrēna skar ap 10–15% iedzīvotāju pasaulē, taču Latvijā daļu no migrēnas simptomiem pēdējo 3 mēnešu laikā izjutuši pat 23% iedzīvotāju.
Sievietēm tā sastopama 2–3 reizes biežāk nekā vīriešiem.
Biežāk tā sākas jaunībā vai vidējā vecumā, bet var parādīties arī bērniem pirmsskolas vecumā un gados vecākiem cilvēkiem.
Latvijā migrēna ir viens no biežākajiem hronisku galvassāpju cēloņiem, bieži tā ir ilgstoši neatzīta un neārstēta slimība.
Migrēnas klasifikācija
Saskaņā ar Starptautisko galvassāpju klasifikāciju (ICHD-3) migrēnai ir divas galvenās formas.
Migrēna bez auras
raksturīgas vienpusējas, pulsējošas galvassāpes, kas ilgst 4–72 stundas;
bieži pievienojas slikta dūša, vemšana, jutība pret gaismu un skaņu.
Migrēna ar auru
pirms galvassāpēm parādās aura – īslaicīgi un pilnībā pārejoši neiroloģiski simptomi: redzes mirgošana, zigzag līnijas, nejutīgums vai tirpšana, runas traucējumi;
aura parasti ilgst līdz stundai, pēc tās seko galvassāpju fāze.
Kāpēc rodas migrēna?
Migrēnas pamatā ir smadzeņu nervu un asinsvadu mijiedarbības traucējumi:
pāraktīva smadzeņu nervu sistēma aktivizē trijzaru nervu un izraisa neiropeptīdu izdalīšanos;
tas izraisa asinsvadu paplašināšanos un iekaisuma reakcijas, kas rada sāpju impulsus;
nozīme ir arī ģenētiskiem faktoriem – ir atklāti vairāk nekā 40 gēni, kas nosaka sāpju impulsu uztveres, vadīšanas un reakcijas spēju, un ir zināms, ka migrēna bieži tiek pārmantota ģimenēs.
Migrēnas lēkmju simptomi
spēcīgas, pulsējošas galvassāpes (biežāk vienā galvas pusē);
slikta dūša, vemšana;
jutība pret gaismu, skaņām, smakām;
galvassāpes pastiprinās pie nelielas parastas fiziskas aktivitātes;
aura – redzes mirgošanās, nejutīgums, tirpšana, runas grūtības; sastopama tikai ⅓ migrēnas pacientu.
NeiroMed ASTRA klīnikas pieeja migrēnai
pieredzējuši neirologi ar specializāciju galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā;
mūsdienīgi izmeklējumi;
personalizēts ārstēšanas plāns – akūta terapija, profilakse, dzīvesveida rekomendācijas;
jaunāko bioloģisko terapiju izmantošana migrēnas profilaksei;
pacientu izglītošana un uzraudzība.
NeiroMed ASTRA atsauksmes
Pieteikt neirologa - algologa konsultāciju
Migrēnas ārstēšana
Akūta ārstēšana (lēkmes sākumā)
Mērķis – mazināt sāpes un atjaunot darbspējas pēc iespējas ātrāk:
pretsāpju līdzekļi;
triptāni – specifiskas zāles migrēnas lēkmju pārtraukšanai;
antiemētiskie līdzekļi;
pareiza devas lietošana un laicīga zāļu ieņemšana ir būtiska, lai terapija būtu efektīva.
Profilaktiska ārstēšana
Tā ieteicama, ja:
lēkmes ir bieži vai tās ir smagas;
akūtā terapija ir neefektīva;
migrēna būtiski pasliktina dzīves kvalitāti.
Profilaksei lieto:
jaunākās bioloģiskās terapijas – monoklonālas antivielas;
beta blokatorus;
pretepileptiskus līdzekļus;
antidepresantus;
un citus.
Nemedikamentozā ārstēšana un dzīvesveids
Svarīgākā daļa migrēnas efektīvai kontrolei, ko pacients var uzsākt jau pirms vizītes pie ārsta:
regulārs miegs un uzturs;
pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums;
izvairīšanās no izraisītājiem;
regulāras fiziskās aktivitātes;
relaksācijas metodes;
galvassāpju dienasgrāmatas uzturēšana.
