Migrēna – vairāk nekā tikai galvassāpes

Migrēna – vairāk nekā tikai galvassāpes

Migrēna ir neiroloģiska slimība, kas izpaužas ar atkārtotām, bieži ļoti intensīvām galvassāpju lēkmēm. Tā nav tikai “stipras galvassāpes” – migrēna ietekmē ikdienas dzīvi, darbu un emocionālo labsajūtu. Savlaicīga diagnostika un pareiza ārstēšana var būtiski mazināt lēkmju biežumu un smagumu.

Cik bieži sastopama migrēna?

  • Migrēna skar ap 10–15% iedzīvotāju pasaulē, taču Latvijā daļu no migrēnas simptomiem pēdējo 3 mēnešu laikā izjutuši pat 23% iedzīvotāju. Sievietēm tā sastopama 2–3 reizes biežāk nekā vīriešiem
  • Biežāk tā sākas jaunībā vai vidējā vecumā, bet var parādīties arī bērniem pirmsskolas vecumā un gados vecākiem cilvēkiem
  • Latvijā migrēna ir viens no biežākajiem hronisku galvassāpju cēloņiem, bieži tā ir ilgstoši neatzīta un neārstēta slimība

Migrēnas klasifikācija

Saskaņā ar Starptautisko galvassāpju klasifikāciju (ICHD-3) migrēnai ir divas galvenās formas:

Migrēna bez auras

  1. raksturīgas vienpusējas, pulsējošas galvassāpes, kas ilgst 4–72 stundas;
  2. bieži pievienojas slikta dūša, vemšana, jutība pret gaismu un skaņu;

Migrēna ar auru

  1. pirms galvassāpēm parādās aura – īslaicīgi un pilnībā pārejoši neiroloģiski simptomi: redzes mirgošana, zigzag līnijas, nejutīgums vai tirpšana, runas traucējumi;
  2. aura parasti ilgst līdz stundai, pēc tās seko galvassāpju fāze.

Kāpēc rodas migrēna?

Migrēnas pamatā ir smadzeņu nervu un asinsvadu mijiedarbības traucējumi:

  • pāraktīva smadzeņu nervu sistēma aktivizē trijzaru nervu un izraisa neiropeptīdu (piemēram, ar kalcitonīna gēnu saistīts peptīds) izdalīšanos;
  • tas izraisa asinsvadu paplašināšanos un iekaisuma reakcijas, kas rada sāpju impulsus;
  • nozīme ir arī ģenētiskiem faktoriem – ir atklāti vairāk nekā 40 gēni, kas nosaka sāpju impulsu uztveres, vadīšanas un reakcijas spēju, un ir zināms, ka migrēna bieži tiek pārmantota ģimenēs.

Migrēnas lēkmju simptomi

  • Spēcīgas, pulsējošas galvassāpes (biežāk vienā galvas pusē)
  • Slikta dūša, vemšana
  • Jutība pret gaismu, skaņām, smakām
  • Galvassāpes pastiprinās pie nelielas parastas fiziskas aktivitātes (piemēram, kāpšana pa kāpnēm vai galvas purināšana, piecelšanās no gultas)
  • Aura (redzes mirgošanās, nejutīgums, tirpšana, runas grūtības)- sastopama tikai ⅓ migrēnas pacientu

Migrēnas ārstēšana

Akūta ārstēšana (lēkmes sākumā)

Mērķis – mazināt sāpes un atjaunot darbspējas pēc iespējas ātrāk:

  • pretsāpju līdzekļi (paracetamols, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – ibuprofēns, naproksēns, deksketoprofēns utt. optimālā devā un laicīgi; nepārsniegt diennaktī pieļaujamo medikamentu lietošanas devu);
  • triptāni – specifiskas zāles migrēnas lēkmju pārtraukšanai, tās var izrakstīt jebkurš sāpju aprūpē iesaistītais ārsts;
  • antiemētiskie līdzekļi (ja ir slikta dūša ar vemšanu vai bez tās, kā arī smaguma sajūta vēderā vai vēdergraizes);
  • pareiza devas lietošana un laicīga zāļu ieņemšana ir būtiska, lai terapija būtu efektīva.

Profilaktiska ārstēšana (lai novērstu atkārtotas migrēnas lēkmes)

Tā ieteicama, ja:

  • lēkmes ir bieži (vairāk nekā 4 dienas mēnesī) vai tās ir smagas;
  • akūtā terapija ir neefektīva;
  • migrēna būtiski pasliktina dzīves kvalitāti.

Profilaksei lieto:

  • jaunākās bioloģiskās terapijas – monoklonālas antivielas, kas ietekmē ar kalcitonīna gēnu saistīta peptīda izdalīšanos un ievērojami samazina lēkmju biežumu;
  • beta blokatorus (piemēram, propranololu);
  • pretepileptiskus līdzekļus (piemēram, topiramātu);
  • antidepresantus (piemēram, amitriptilīnu);
  • un citus.

Nemedikamentozā ārstēšana un dzīvesveids

Svarīgākā daļa migrēnas efektīvai kontrolei, ko pacients var uzsākt jau pirms vizītes pie ārsta:

  • regulārs miegs un uzturs;
  • pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums;
  • izvairīšanās no izraisītājiem (stress, pārtikas produkti, bads, pārlieku ilga gulēšana u.c.);
  • regulāras fiziskās aktivitātes (mēreni, ne pārmērīgi);
  • relaksācijas metodes (elpošanas vingrinājumi, meditācija);
  • galvassāpju dienasgrāmatas uzturēšana.

NeiroMed ASTRA klīnikas pieeja migrēnai

  • Pieredzējuši neirologi ar specializāciju galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā
  • Mūsdienīgi izmeklējumi (laboratoras analīzes, USG Duplex galvas un kakla asinsvadiem, ehokardiogrāfija, EKG, galvassāpju dienasgrāmatas analīze un galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse sadarbībā ar sadraudzības klīnikām)
  • Personalizēts ārstēšanas plāns – akūta terapija, profilakse, dzīvesveida rekomendācijas
  • Jaunāko bioloģisko terapiju izmantošana migrēnas profilaksei (monoklonālas antivielas, onabotulīna toksīna terapija, dažādas atsāpinošas blokādes, intravenoza atsāpinoša terapija)
  • Pacientu izglītošana un uzraudzība
neiromed logo sm

Ģimenes ārsta rīki pacienta neiroloģiska rakstura sūdzību izmeklēšanā

Datums: 27.02.2026.

Pieraksts mājaslapā