“Vairāk nekā nogurums” – Kad nogurums patiesībā nav nogurums?

Nogurums ir viena no biežākajām sūdzībām, taču tas ne vienmēr nozīmē tikai stresu vai pārslodzi. Podkasta epizodē “Vairāk nekā nogurums” paciente ar miastēniju dalās savā pieredzē par ceļu līdz diagnozei un to, kā nogurums izrādījās muskuļu vājums, kas ietekmē ikdienas dzīvi. Neiromuskulāro slimību speciāliste ārste- neiroloģe Ieva Glāzere skaidro, kā atšķirt parastu nogurumu no neiroloģiska […]
Migrēna – vairāk nekā tikai galvassāpes

Migrēna ir neiroloģiska slimība, kas izpaužas ar atkārtotām, bieži ļoti intensīvām galvassāpju lēkmēm. Tā nav tikai “stipras galvassāpes” – migrēna ietekmē ikdienas dzīvi, darbu un emocionālo labsajūtu. Savlaicīga diagnostika un pareiza ārstēšana var būtiski mazināt lēkmju biežumu un smagumu. Cik bieži sastopama migrēna? Migrēna skar ap 10–15% iedzīvotāju pasaulē, taču Latvijā daļu no migrēnas simptomiem […]
Insults – laiks ir smadzenes

Insults ir pēkšņs un dzīvībai bīstams stāvoklis, kad tiek traucēta smadzeņu asinsrite. Katra minūte šajā brīdī ir izšķiroša – jo ilgāk smadzeņu audi paliek bez asinsapgādes un skābekļa, jo rodas lielāks smadzeņu bojājums un ir grūtāka atveseļošanās. Savlaicīgas palīdzības trūkums var novest pie smagiem neiroloģiskas dabas traucējumiem. Kas ir insults? Insults rodas, kad: asinsvads smadzenēs […]
Hipersomnija – pastāvīgs nogurums un pārmērīga miegainība

Hipersomnija ir stāvoklis, kad cilvēks izjūt pastāvīgu vēlmi gulēt vai pārmērīgu miegainību dienas laikā, pat ja nakts miegs bijis pietiekams. Tas nav tikai nogurums – hipersomnija būtiski ietekmē spēju koncentrēties, strādāt un dzīvot aktīvu dzīvi. Hipersomnijas simptomi Grūti pamosties no rīta, pat pēc ilgas gulēšanas Bieža iemigšana dienas laikā, arī sarunu vai darbību laikā Pastāvīgs […]
Grupālās galvassāpes

Grupālās galvassāpes – sāpīgākās galvassāpes pasaulē, citkārt tās dēvē par pašnāvības galvassāpēm. Grupālās galvassāpes (angliski – cluster headache) ir reti sastopamas, bet ārkārtīgi intensīvas primārās galvassāpes; tas nozīmē, ka šo sāpju pamatā nav strukturāla smadzeņu bojājuma vai cita ārstējama sāpju iemesla. Tās bieži raksturo kā “pašas stiprākās sāpes, ko cilvēks var piedzīvot”. Šis galvassāpju tips […]
Epilepsija

Epilepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir atkārtotas krampju lēkmes, kas rodas pārmērīgas un nekontrolētas smadzeņu elektriskās aktivitātes dēļ. Tā ir viena no biežākajām neiroloģiskajām saslimšanām pasaulē. Cik bieži sastopama epilepsija? Pasaulē ar epilepsiju dzīvo vairāk nekā 50 miljoni cilvēku. Katram simtajam cilvēkam dzīves laikā var attīstīties epilepsija. Slimība var sākties jebkurā vecumā, […]
Bezmiegs – kad nakts klusums kļūst par smagu nastu

Nakts klusums parasti ir miera laiks. Taču tiem, kas cieš no bezmiega, tas pārvēršas par garām, nemiera pilnām stundām, kurās miegs šķiet nepieejams. Bezmiegs nav tikai miega trūkums – tas ir stāvoklis, kas iedragā spēku, domas un garastāvokli. Kas ir insomnija? Insomnija jeb bezmiegs ir miega traucējumu slimība, kad cilvēks grūti iemieg, bieži mostas naktī […]
Alchemera demence

Alcheimera slimība ir hroniska, progresējoša neirodeģeneratīva slimība, kas ir visbiežākais demences (plānprātības) cēlonis pasaulē – aptuveni 60–70% visu demences gadījumu. Tā izraisa pakāpenisku atmiņas, domāšanas un ikdienas funkciju pasliktināšanos, ietekmējot gan pacientu, gan tuviniekus. Cik bieži ir sastopama Alcheimera demence? Pasaulē ar Alcheimera slimību dzīvo vairāk nekā 30 miljoni cilvēku, un skaits pieaug novecojošas sabiedrības […]
Labdabīgs paroksizmāls pozīcijas vertigo

Labdabīgs paroksizmāls pozīcijas vertigo (LPPV) ir viena no biežāk sastopamajām vestibulārās sistēmas (iekšējās auss) slimībām, kas var radīt nepatīkamu reiboņa un līdzsvara traucējumu izjūtu. Šis stāvoklis ir bieži sastopams un nav saistīts ar nopietniem veselības traucējumiem, taču ikviens, kurš to ir piedzīvojis, zina, cik nepatīkami tas var ietekmēt ikdienas gaitas un drošību. Par vertigo dēvē […]
Vestibulāra reiboņa ārstēšana un vestibulāro aparātu trenējošie vingrinājumi

Vestibulāra reiboņa ārstēšana un vestibulāro aparātu trenējošie vingrinājumi Vestibulāra reiboņa ārstēšanas pamatnoteikums ir ārstēt reiboni izraisošās slimības cēloni un koriģēt patoģenētiskos mehānismus. Jābūt multidisciplinārai un kompleksai pieejai slimības ārstēšanā, atkarībā no vestibulārās sistēmas bojājuma lokalizācijas un etioloģijas. Reiboņa ārstēšanā izmanto medikamentozo terapiju, fizioterapiju – vingrojumi vestibulārās sistēmas trenēšanai un psihoterapiju, jo psihiski traucējumi var būt […]
