Alchemera demence
Alcheimera slimība ir hroniska, progresējoša neirodeģeneratīva slimība, kas ir visbiežākais demences (plānprātības) cēlonis pasaulē – aptuveni 60–70% visu demences gadījumu. Tā izraisa pakāpenisku atmiņas, domāšanas un ikdienas funkciju pasliktināšanos, ietekmējot gan pacientu, gan tuviniekus.
Cik bieži ir sastopama Alcheimera demence?
- Pasaulē ar Alcheimera slimību dzīvo vairāk nekā 30 miljoni cilvēku, un skaits pieaug novecojošas sabiedrības dēļ.
- Latvijā precīzi dati nav zināmi, taču novērojama līdzīga slimības izplatības tendence.
- Slimība visbiežāk sastopama cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma.
Kāpēc tā rodas – patoģenēze un riska faktori
Alcheimera slimības laikā smadzenēs uzkrājas beta-amiloīda plāksnes un tau proteīna nogulsnes, kas bojā nervu šūnas un to savienojumus. Rezultātā smadzeņu darbība pakāpeniski pasliktinās.
Riska faktori:
- vecums (galvenais riska faktors);
- ģimenes anamnēze (demence vecākiem, vecvecākiem vai citiem tuviem radiniekiem), noteikti gēnu varianti (piemēram, APOE4);
- nekontrolēta arteriālā hipertensija, cukura diabēts, augsts holesterīns vai citas hroniskas slimības;
- smadzeņu traumas anamnēzē;
- mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana;
- pārmērīga alkohola lietošana.
Simptomi – kā atpazīt Alcheimera slimību?
Slimības sākums ir pakāpenisks, un laika gaitā neārstējot, simptomi kļūst izteiktāki.
Agrīni simptomi:
- grūtības atcerēties nesenas sarunas vai notikumus;
- aizmāršība, kas ietekmē ikdienas dzīvi (piem., atkārtoti jautājumi, pazaudētas mantas, apmaldīšanās utt.);
- grūtības plānot vai organizēt darbus.
Slimības progresēšanas laikā parasti novēro sekojošo:
- valodas traucējumi (grūtības atrast vārdus);
- apjukums vietā un laikā;
- personības izmaiņas, depresija, trauksme;
- grūtības atpazīt tuviniekus;
- beigu stadijā – nespēja parūpēties par sevi, nepieciešama pilnīga aprūpe.
Diagnoze tiek noteikta, kombinējot klīnisko novērtējumu un izmeklējumus, kas parasti sastāv no sekojošā:
- neiroloģiskā izmeklēšana un saruna ar pacientu un pacienta tuviniekiem;
- kognitīvie testi (piemēram, MoCA) atmiņas un domāšanas izvērtēšanai;
- smadzeņu magnētiskā rezonanse (MR) vai kompjūtertomogrāfija (CT), lai izslēgtu citus demences cēloņus (piemēram, asinsrites traucējumus, audzējus u.c.);
- laboratoriskās analīzes (pilna asins aina, B12, vairogdziedzera funkcija, dzelzs līmenis asinīs, infekcijas u.c.);
- dažos gadījumos – neiropsiholoģiskā izvērtēšana u.c. papildu izmeklējumi pēc nepieciešamības.
Ārstēšana un atbalsts
Alcheimera slimība nav izārstējama, taču ārstēšana var palēnināt simptomu progresiju un uzlabot dzīves kvalitāti slimniekam un viņa tuviniekiem.
Medikamentoza ārstēšana:
- holīnesterāzes inhibitori (donepezils, rivastigmīns) – uzlabo atmiņu un ikdienas aktivitātes;
- memantīns – lieto, lai piebremzētu slimības attīstību;
- ja nepieciešams, medikamenti trauksmes, miega vai uzvedības traucējumiem u.c.
Nemedikamentoza terapija:
- kognitīvās treniņu programmas;
- fizioterapija, ergoterapija, sociālais atbalsts;
- uztura un miega režīma korekcija;
- darbs ar tuviniekiem – izglītošana par slimību un aprūpi.
Kādu palīdzību varat saņemt NeiroMed ASTRA klīnikā?
- Savlaicīga diagnostika un citu ar atmiņas problēmām saistītu slimību izslēgšana.
- Individuāli pielāgots ārstēšanas plāns – zāles, rehabilitācija, dzīvesveida ieteikumi.
- Atbalsts pacienta ģimenei un individuālas rekomendācijas aprūpes plānošanai.
- Uzraudzība un kontroles vizītes slimības gaitas novērtēšanai un atbalstam.
